TIRGUS VAĻĀ
No 1. maija pilnībā atver dabasgāzes tirgu. Tas nozīmē, ka AS "Latvijas gāze" vairs neturpinās pildīt publiskā tirgotāja funkciju, piegādājot mājsaimniecībām dabasgāzi par regulētu cenu. Nu dabasgāzi mājsaimniecībām piedāvās vairāki uzņēmumi. Būtībā brīvais tirgus sniedz izvēles brīvību gāzi iegādāties no jebkura sev tīkama tirgotāja un katram pašam izlemt – gāzi pirkt pēc biržas vai fiksētās cenas.
Ko tas nozīmē patērētājam, un cik maksās gāze?
"Latvijas gāze" konkrētu cenu vēl nenosauc, bet lēš, ka dabasgāzes universālā pakalpojuma cena mājsaimniecībām būs par 20–40% zemāka, salīdzinot ar šā brīža regulēto tarifu.
"Latvenergo" prognozē, ka, salīdzinot ar regulēto tarifu, izmaksas par gāzi samazināsies par 25 līdz 30%.
"Elenger" no 1. maija piedāvās divus tarifus – elastīgo tarifu 6,7 centi par kilovatstundu un fiksēto tarifu – 7,7 centi par kilovatstundu. Savukārt gāzei ēdiena gatavošanai plānotais tarifs ir 11,5 centi par kilovatstundu. Tiesa, papildus dabasgāzes cenai mājsaimniecībām būs jāmaksā vēl sadales un pārvades sistēmas tarifi, kas joprojām paliks regulēti.
Foto: LETA, Zane Bitere
Vēl LATVIJĀ UN PASAULĒ
-
Nākamgad plānots atcelt likuma normu, kas ļāva lībiešu un latviešu pēctečiem, kuri ir trešo valstu pilsoņi, iegūt Latvijā repatrianta statusu, bet no 2028. gada jūlija plānots atcelt Repatriācijas likumu. Repatriantiem no šī gada jūlija piešķirs termiņuzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem, nevis pastāvīgās uzturēšanas atļaujas. Par izmaiņām vēl jālemj Saeimai.
-
Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 3,75%. Procentlikmes ECB padome palielinājusi septīto sanāksmi pēc kārtas. ECB procentlikmes kāpums netieši sadārdzina arī iedzīvotāju hipotekāro kredītu maksājumus.
-
Partijas "Latvija pirmajā vietā" 14. Saeimas frakcija pieņēmusi lēmumu atbalstīt uzņēmēja un "Apvienotā saraksta" dibinātāja Ulda Pīlēna kandidatūru ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā. To pavēstīja partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, norādot, ka Pīlēns "stādīs priekšā reformu plānu ar mērķi reformēt Latvijas ekonomiku". Šobrīd prezidenta amatam ir divi kandidāti – Pīlēns un pašreizējais prezidents Egils Levits. Tā dēvētās varas partijas, vadošā koalīcija, nav vienojušās par vienu kandidātu šim amatam. Tas pēc Levita domām liecina par dziļu plaisu koalīcijā.
-
Septembrī desmitiem tūkstošu ieroču turētāju būs jāsaņem jaunas ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļaujas, turklāt tas jāizdara arī veco gāzes ieroču īpašniekiem, kuriem atļauja līdz šim nebija nepieciešama. Daudzi gāzes ieroču turētāji izvēlas nevis maksāt par visu formalitāšu kārtošanu atļaujas saņemšanai, bet gan nodot ieročus policijai utilizēšanai.
-
Rīgā Centrālās dzelzceļa stacijas un Centrāltirgus apkārtnē vērienīgos būvdarbus paredz pabeigt līdz septembra vidum, lai gan būvnieki saskaroties ar dažādiem izaicinājumiem. Galvaspilsētas centrā vairākās vietās pārveido krustojumus un ietves un izbūvē veloinfrastuktūru, tādējādi pielāgo vidi topošajam dzelzceļa projektam "Rail Baltica".
-
Zemes lietošanas tiesības, kas aizstāja līdz tam pastāvējušo zemes piespiedu nomu, atbilst Satversmei, bet likumā noteiktā zemes lietošanas maksa neatbilst garantētajām tiesībām uz īpašumu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, nosprieda Satversmes tiesa. Tiesa atzina, ka pastāv alternatīvs līdzeklis, kas zemes īpašnieka tiesības ierobežotu mazāk.
-
Jāsavalda trokšņotāji. Deviņu gadu laikā kopš Satversmes tiesas sprieduma nav pieņemts regulējums par instrumentiem, kā ietekmēt tās personas, kuras trokšņo un traucē sabiedrisko mieru, tāpēc tiesa aicina likumdevēju un pašvaldību rast risinājumu šai problēmai.
-
Kāda nelegālo migrantu grupa mēģinājusi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu, tad sadalījusies, un robežsargs centies vienu no pārkāpējiem apturēt. Tad pārējie piesteigušies palīgā un uzbrukuši robežsargam.
-
Spiegošanā apsūdzētā bijušā Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona tiesas prāvā politiķim nācās taisnoties par naudas pārskaitījumiem viņa meitai, ko prokurors uzskata par Krievijas maksājumiem politiķim. Tāpat Ādamsonam bija jāatbild par vizītēm Maskavā. Par tiesas prāvu skaidroja raidījums "De facto".
-
Pārtikas un veterinārais dienests nosūtījis Valsts policijai kriminālprocesa uzsākšanai informāciju par kādu suņu audzētāju Jēkabpils pusē, jo konstatēts, ka tas veicis Latvijā aizliegto suņu ausu un astu kupēšanu jeb apgriešanu. Šāda operācija ir uzskatāma par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku.
-
Maskava paziņojusi, ka naktī uz trešdienu novērsts Ukrainas mēģinājums ar bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta Vladimira Putina rezidencei Kremlī. Uzbrukumā esot izmantoti divi droni, kas tika notriekti. Ukrainas prezidenta pārstāvis Serhijs Ņikiforovs vēsta, ka Ukrainai neesot nekādas saistības ar šo incidentu. Uzbrukums Kremlim, visticamāk, patiesi ir noticis, un to varētu būt pastrādājuši kādi Krievijai nedraudzīgi spēki, bet diez vai tā bija Ukraina, spriež Latvijas militārpersonas.
-
Serbijas galvaspilsētā Belgradā trešdien kāds 13 gadu vecs pusaudzis sarīkojis slaktiņu savā skolā, nogalinot astoņus skolēnus un apsargu. Pusaudzi nevar saukt pie kriminālatbildības, jo saskaņā ar Serbijas likumiem tā iestājas tikai no 14 gadu vecuma. Paredzams, ka zēnu ievietots psihiatriskās slimnīcas nodaļā. Policija ziņo, ka viņš uzbrukumu plānojis.
SVINAM!
Šīs nedēļas svarīgākais notikums ir 4. maija svinības. 1990. gada 4. maija deklarācija par neatkarības atjaunošanu pagrieza varenāko mūslaiku vēstures atslēgu. Jau pēc gada Latvija kļuva patiesi brīva. Bet kādas durvis bija jāatslēdz pirms 4. maija, lai sapnis taptu par īstenību? Lai svinētu un atcerētos, kopā ar mūžībā aizgājušā Mārtiņa Ķibilda “Atslēgām” atskatīsimies uz laiku līdz mums tik liktenīgajam 4. maijam 1990. gadā.
Valsts svētki tika svinēti visā Latvijā – gan ar militāto parādi, kas pirmo reizi notika Alūksnē, gan dievkalpojumiem un amatpersonu uzrunām, tautastērpu gājienu, dziesmām un dejām. Jau tradicionāli 4. maijā Valsts prezidents Egils Levits svinīgā ceremonijā pasniedza Latvijas valsts augstākos apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu.
Lēmums pirms 33 gadiem par neatkarības atjaunošanu nozīmēja arī dažādu jaunu valstisko institūciju izveidi. Taču var teikt, ka Latvijas ārlietu dienests tobrīd bija viens no retajiem, kas atsāka darbu jau citā veidolā. Kā ir izvērties atjaunotās neatkarīgās Latvijas diplomātiskā dienesta darbs, stāsta Uģis Lībietis.